No 5.janvāra līdz 15.februārim biedrība “Creative Minds for Culture” projekta “Izzini.Iepazīsti.Iesaisties.” ietvaros organizēja aptauju “Jauniešu informētība par līdzdalības iespējām”. Aptaujas mērķis bija noskaidrot Rīgas plānošanas reģiona jauniešu ieteikumus sekmīgākai informēšanai par viņu iespējām. Aptaujā piedalījās 209 respondenti, no kuriem tika atlasīta atbilstošā aptaujas mērķa grupa – 204 jaunieši vecumā no 13-25 gadiem no Rīgas plānošanas reģiona.
Aptaujā skaitliski vairāk ir piedalījušies jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem (48,5 %), savukārt pārējās vecuma grupās respondentu skaits ir mazāks – 22,1 % vecuma grupā 19-21 gadi, 20,6 % vecuma grupā 13-15 gadi un 8,8 % vecumā no 22 līdz 25 gadiem. Kā savu dzīvesvietu lielākā daļa respondentu ir norādījuši Rīgu (34,8 %), kurai seko Sējas novads (6,9 %), Siguldas novads (6,9 %), Jūrmala (5,9 %), Kandavas novads (4,4 %), Saulkrastu novads (3,4 %), Limbažu novads (3,4 %), Ķekavas novads (3,4 %), Tukuma novads (2,9 %), Alojas novads (2,5 %), Garkalnes novads (2,5 %), Ropažu novads (2,5%), Ādažu novads (2%), Baldones novads (2%), Engures novads (2%), Inčukalna novads (2%), Olaines novads (2%), Salacgrīvas novads (2%). Aptaujā piedalījušies mazāk kā 2% jauniešu no citiem Rīgas plānošanas reģiona novadiem. 
Jauniešu informētība par savām iespējām kopumā
87,3 % jauniešu uzskata, ka par savām iespējām kopumā viņi ir informēti, skalā no 1 līdz 10, novērtējot savu informētību ar 7 (29,9 %), 8 (25,85 %), 9 (16,2 %), 6 (11,8 %) un 10 (3,9 %). Atlikušie 12,7 % jauniešu atzinuši, ka par savām iespējām kopumā ir maz informēti, novērtējot savu informētību ar 5 (5,9 %), 4 (4,4 %), 2 (1 %), 1 (2,4 %), 3 (0,5 %). Savukārt vecuma grupās par labi informētiem par savām iespējām uzskata jaunieši vecumā no 19 līdz 21 gadam (91,1 %) novērtējot skalā ar 6 un vairāk.
Jauniešu informētība par savām iespējām Eiropas Savienības līmenī
Atšķirīgu vērtējumu jaunieši aptaujā snieguši par savu informētību par jauniešu iespējām Eiropas Savienības līmenī, kur 65,7 % jauniešu novērtējuši to zemāk par 6, attiecīgi skalā no 1 līdz 10 piešķirot 4 (16,7 %), 5 (16,2 %), 3 (12,7 %), 2 (10,3 %) un 1 (9,8 %). Sadalījumā pa vecuma grupām, līdzīgi kā par savām iespējām kopumā, augstāku novērtējumu par savu informētību par jauniešu iespējām ES līmenī snieguši jaunieši vecuma grupā no 19 līdz 21 gadam (44,4 %), novērtējot to ar 6 un vairāk.
Informācijas pieejamība un izmantotie informācijas avoti par jauniešu līdzdalības iespējām
Jaunākās informācijas par jauniešu līdzdalības iespējām pieejamību 67,2 % jauniešu vērtē kā pieejamu, piešķirot vērtējumu 7 (20,1 %), 6 (19,1 %), 8 (13,7 %), 9 (9,8 %) un 10 (4,4, %). Jaunieši vecuma grupā no 22 līdz 25 gadiem uzskata, ka informācija par jauniešu līdzdalības iespējām viņiem ir pieejama, kur 94,4 % novērtējuši informācijas pieejamību ar 6 un vairāk. Savukārt, no visām respondentu vecuma grupām, viszemāko informācijas pieejamības vērtējumu snieguši jaunieši no 13 līdz 15 gadiem (57,1 %).
Aicinot jauniešus norādīt vismaz vienu informācijas avotu, kuru tie izmanto, lai uzzinātu par jauniešu līdzdalības aktivitātēm, 21,8 % norādījuši, ka informāciju uzzina mācību iestādē, 17,3 atzinuši, ka nav konkrēta informācijas avota, kuru izmanto. 11,1 % jauniešu norādījuši, ka izmanto NVO sociālo tīklu kontus, 8 % izmanto vietējo jauniešu centru, 6,2 % izmanto platformu visasiespejas.lv, 5,3 % izmanto Google un 4,9 % informācijas iegūšanai par līdzdalības iespējām izmanto jauniešu centru sociālo tīklu kontus. Vērtējumā pa vecuma grupām, 47,9 % jauniešu no 13 līdz 15 gadiem norādījuši, ka par informācijas avotu izmanto mācību iestādi. Vecumā no 16 līdz 18 gadiem jaunieši norādījuši dažādus informācijas avotus – 14,4 % izmanto NVO sociālo tīklu kontus, tāpat 14,4 % informācijas iegūšanai izmanto skolu un 14,4 % norādījuši, ka nav tāda konkrēta informācijas avota, kuru viņi izmantotu. Arī 23,4 % jauniešu vecumā no 19 līdz 21 gadam norādījuši, ka neizmanto kādu konkrētu informācijas avotu, savukārt 14,9 % par informācijas avotu izmanto mācību iestādi. Un 25% jauniešu vecuma grupā 22-25 neizmanto kādu konkrētu informācijas avotu, savukārt 15 % izmanto Google.
Informācijas kanāli, kurus jaunieši izmanto informācijas iegūšanai par dažādām jauniešu iespējām
Jautājot par informācijas kanāliem, kur jaunieši visbiežāk meklē informāciju par dažādām jauniešu iespējām, kā 3 visbiežāk izmantotos kanālus 20,6 % respondentu norādījuši sociālo mediju Instagram, 14,8 % norādījuši Facebook un 12 % norādījuši mācību iestādi. Jaunieši vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem visbiežāk informāciju par jauniešu iespējām meklē Instagram (27 %), mācību iestādē (22,3 %), TikTok (8,1 %). Jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 18 populārākie informācijas kanāli ir Instagram (20,4 %), Facebook (13 %), mācību iestāde (12,8 %) un jauniešiem domāti pasākumi (12 %). Savukārt, jaunieši vecuma grupā 19 – 21 gads visbiežāk informāciju par jauniešu iespējām meklē Facebook (22,1 %), Instagram (17,9 %) un ziņu portālos (12,6 %). Populārākie informācijas kanāli jauniešiem vecuma grupā 22 – 25 gadi ir Facebook (21,4 %), ziņu portāli (17,1 %) un Google/Yahoo un citi informācijas meklētāji (11,4 %).
Ja kāda organizācija gribētu jauniešiem nodot noderīgu informāciju par jauniešu aktivitātēm, tad vislabāk to būtu darīt izmantojot sociālo mediju Instagram (norādījuši 40 % no respondentiem), nosūtot informāciju e-pastā (27,3 %) un izmantojot saziņas platformu Whatsapp (19,6 %). Vecuma grupā 13-15 gadi, 52,9 % jaunieši priekšroku dod informācijas nodošanai sociālajā medijā Instagram, tāpat arī vecuma grupā 16-18 gadi 47,2 % jauniešu izvēlējušies Instagram par veidu kādā tie vēlētos saņemt noderīgu informāciju par jauniešu aktivitātēm. 34,4 % jauniešu vecuma grupā 19-21 gadi informāciju labprātāk saņemtu e-pastā, tāpat arī 56,5 % jauniešu vecuma grupā 22-25 gadi informāciju vēlētos saņemt e-pastā.
Jautājumos par ieteikumiem ērtākai informācijas saņemšanai un uztveršanai, jaunieši norādījuši dažādus formātus, kuri ērtāk palīdz uztver informāciju. 34,2 % respondentu kā ērtāko formātu ir norādījuši attēlu, 20,1 % – video, 12,5 % – video stāstus, 9,4 % – infografikas un 8,7 % atzinuši, ka ērtāk ir uztvert informāciju teksta formātā.
Galvenie šķēršļi informācijas pieejamībā jauniešiem par līdzdalības iespējām
Kā galvenos šķēršļus informācijas pieejamībā par līdzdalības iespējām, 41,8 % jauniešu atzīst, ka nezina, kur meklēt informāciju, 20,5 % norāda, ka informācijas ir daudz un viņi nezina, kā atrast nepieciešamo, 14,7 % jauniešu informācija šķiet pārāk sarežģīta un 12,1 % no respondentiem arī norādījuši, ka viņiem nav šķēršļu informācijas pieejamībā par līdzdalības iespējām. Sadalījumā pa vecuma grupām, 54,7 % jaunieši no 13 līdz 15 gadiem par galveno šķērsli uzskata to, ka nezina, kur meklēt informāciju par līdzdalības iespējām. Vecuma grupā 16-18 gadi, 39,7 % jaunieši par galveno šķērsli nosauc, ka nezina, kur meklēt informāciju un 26,2 % uzskata, ka informācijas ir daudz, viņi nezina kā atrast sev nepieciešamo. Arī 40,7 % jauniešu vecumā no 19 līdz 21 gadam norāda, ka nezina, kur meklēt informāciju, savukārt 36 % jauniešiem no 22 līdz 25 gadiem informācija par līdzdalības iespējām neinteresē.
Jauniešu līdzdalības iespēju izmantošana
Jautājumā par dažādu jauniešu līdzdalības iespēju izmantošanu, kā visbiežāk izmantotās iespējas respondenti norāda – piedalīšanos neformālās diskusijās par sabiedriski aktuāliem jautājumiem ar skolotājiem, skolas biedriem, draugiem, ģimeni vai citiem sabiedrības locekļiem (47,5 %), sava viedokļa paušanu interneta diskusijās par kādu sabiedriski aktuālu jautājumu (29,4 %), piedalīšanos balsošanā internetā par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, parakstīšanos par kādu pilsonisko iniciatīvu (28,9 %), dalību Saeimas vēlēšanās (19,1 %), piedalīšanos aptaujās vai pasākumos, kuros pašvaldības iestāde jautāja iedzīvotāju viedokli (16 %), iesaistīšanos jaunatnes vai jauniešu nevalstiskajā organizācijā (15,7 %) un dalību pašvaldības domes vēlēšanās (13,2 %). Vismazāk jaunieši izmantojuši tādas līdzdalības iespējas kā – iesaistīšanos politiskajā partijā (0 %), piedalīšanos pašvaldības domes sēdē (0,5 %) un jautājumu vai priekšlikumu iesniegšanas iespējas valsts iestādei (1 %).
Jauniešu dalība Eiropas Savienības jauniešu programmu pasākumos un iesaiste jauniešu organizācijās
80,4 % no respondentiem atzinuši, ka nav piedalījušies kādā Eiropas Savienības jauniešu programmas pasākumā vai iniciatīvā Latvijā vai ārpus Latvijas. Salīdzinot jauniešu atbildes pa vecuma grupām, secināms, ka jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem mazāk nekā cita vecuma jaunieši ir piedalījušies kādā ES jauniešu programmas pasākumā, ko norādījuši 92,9 % no konkrētās vecuma grupas respondentiem.
71,3 % no aptaujas respondentiem norāda, ka nav iesaistījušies nevienā jaunatnes organizācijā, bet vairums gribētu iesaistīties (69,2 %). 12,2 % atzīst, ka piedalās jaunatnes NVO pasākumos, 7,6 % veic brīvprātīgo darbu, 5,5 % ir jaunatnes organizāciju biedri un 3,4 % ir jaunatnes organizāciju valdē. 33 jaunieši (16,1 %) no visiem respondentiem norādījuši konkrētāk kurās jaunatnes nevalstiskajās organizācijās ir iesaistījušies.
Aptauja “Jauniešu informētība par līdzdalības iespējām” tiek organizēta Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2020. gadam valsts budžeta finansētā projekta “Izzini.Iepazīsti.Iesaisties.” ietvaros, kuru īsteno jauniešu organizācija “Creative Minds for Culture”.
